Cilvēka balss un ķermeņa saplūsme. Sporta 2 kvartālā izskanēja Latvijas Radio kora programma "Sarunas bez vārdiem"
Koncertprogramma Sarunas bez vārdiem tika veidota kā ceļojums glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada, veido unikālākie un pilnīgākie instrumenti - cilvēka balss un cilvēka ķermenis.
Koncertprogrammā izskanēja komponistu Džona Keidža, Riharda Zaļupes, Jāņa Ivanova, Žibokles Martinaitītes skaņdarbi. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas mūzikas un ķermeņa valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi, kurus Latvijas Radio kora balsis un Lilijas Liporas kustība padara par dzīviem mākslas darbiem.
Blīvs slāņainums mijas ar caurspīdīgu skaņukrāsu faktūru, kas rezultējas pārpasaulīgās skaņu un kustību partitūrās. No smalka minimālisma līdz spriegam un biezam skaņurakstam, bez striktas formas un laika līniju nogriežņiem, brīvi plūstot un ļaujoties mākslas piedzīvojumam.
Programmas idejas autore Lilija Lipora atklāj, ka šis ceļojums ir meditācija par laika plūdumu un mūsu spēju dzīvot saskaņā ar to.
"Viena no vadošajām impulsa kustībām bija laika ritums, iešūpinot rokas kā šūpoles, kā metronomu, kā laiku, kurā ir ielikts cilvēks. Kā raugāmies uz laiku? Mēģinām no tā izkļūt, mēģinām ar to sadzīvot? Bet, kā to izdarīt, ja reizēm apmaldamies dažādos viedokļos un pat savās domās, uzskatos, ielās un pilsētās, pazaudējot tik svarīgo sazemējumu ar dzīvi," stāsta Lilija Lipora.
Brīva un plūstoša programmā ir kustību un mūzikas mijiedarbība, kas virknējas abstraktu patskaņu un zilbju krellēs ar virstoņu dzidrajiem uzplaiksnījumiem. Skaņraži un Lilija Lipora savas partitūras veidojuši kā iluzionisti un faktūru burvji, aicinot ikvienu ieklausīties un ielūkoties telpā un laikā ārpus realitātes, ļaujoties sapņiem un esmes lidojumam.
Programmas Sarunas bez vārdiem pirmizrāde ir viens no Rīgas A Cappella festivāla šī gada notikumiem. No 6. līdz 9. novembrim Rīgas A Cappella festivāls norisinājās ar jaunu vadmotīvu New Choral Sounds (Jaunās kora skaņas). Galvenās festivāla norises un koncerti notika Sporta 2 kvartāla Lielajā zālē. Tika pirmatskaņoti jauni skaņdarbi un jaunas programmas, nozīmīga vieta tika ierādīta unikāliem mūzikas projektiem un novatoriskiem mūzikas atskaņojumiem.
Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava ir pasaules mēroga kormūzikas zvaigznes, kuru sniegums novērtēts ar Grammy un Gramophone balvām.
Lilija Lipora ir pazīstama ar savu laikmetīgo un novatorisko pieeju dejas mākslā, apvienojot dažādus mākslas žanrus un radot izteiksmīgus kustību stāstus.
Aizvadītas trīs VIDES DEJAS Laikmetīgās sestdienas Piņķos
Rudenīgās noskaņās 14. septembrī noslēdzies šī gada VIDES DEJAS Laikmetīgo sestdienu cikls Piņķos, kas trīs vasaras nedēļās ļāva piedzīvot cilvēka ķermeņa un apkārtējās vides sinerģiju, brīvību un radošo iztēli.
Šī cikla ietvarā ar vides deju varēja iepazīties ikviens (gan aktīvs dalībnieks, gan garāmgājējs). Laikmetīgajās sestdienās Piņķos sastapāmies ar 9 profesionāliem horeogrāfiem, 8 meistarklašu vadītājiem, vienu dramaturgu, vienu vides estētikas speciālisti, ar dejotājiem – gan studentiem, profesionāļiem, gan arī amatieriem, kopa ap 70 dalībnieki, 3 laikmetīgās dejas viesizrādes, viena video dejas un stāstu izstāde, 3 lekcijas, organizatoriem palīdzēja 4 brīvprātīgie. Tāpat skatītājiem visa cikla garumā bija iespēja redzēto pārrunāt, izprast vides dejas nianses sarunās kopā ar moderatoru Dīvu Reiznieku un baudīt dažādas viesizrādes.
VIDES DEJA mākslinieciskā vadītāja Lilija Lipora “Esmu pateicīga un gandarīta par veiksmīgām sadarbībām, atsaucīgiem partneriem un vietējiem iedzīvotājiem, talantīgiem horeogrāfiem, kas izdarīja milzīgu radošo darbu un iedvesmoja, lika aizdomāties, iesaistīties un arī smieties skatītājam. Ceru, ka iesāktās kultūras norises turpināsies, tās ļaus satikties skatītājiem un dejas māksliniekiem personīgā līmenī caur sarunām, kustību, deju un vides stāstiem, veicinās kultūras notikumu daudzveidību, izpratni un pieejamību Mārupes novadā un Latvijā.
Laikmetīgās dejas sestdienas organizē Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centrs sadarbībā ar festivālu VIDES DEJA.
14. septembrī jau trešo reizi notiks VIDES DEJAS Laikmetīgā sestdiena Piņķos
Sestdien, 14. septembrī, Mārupes novada Piņķos notiks trešā - noslēdzošā šī gada Laikmetīgās dejas sestdiena. Harmonisks, izzinošs un skaņu trokšņu pieklusināts kultūras notikums, kas atvērts radošai domāšanai, izziņai, rūpēm par sevi, dabu, apkārtni un sabiedrību. Jau trešo reizi Babītes Kultūriglītības centrs un festivāls VIDES DEJA aicina skatītājus uz pastaigu, kuras laikā varēs vērot un piedalīties vides dejas pirmirzādēs.
14. septembra programma sāksies 17.00 pie Babītes Kultūrizglītības centra. Pasākumu atklās dzejprozas performance “Īstais brīdis” rakstnieces Ilzes Aizsilas un aktiera Edgara Lipora izpildījumā. Tālāk skatītāju nokļūšana uz pirmizrāžu lokācijām, kā tas jau ierasts VIDES DEJAS festivāla notikumos, paredzēta vadītā pastaigā. Aicinām pastaigas dalībniekus ģērbties atbilstoši laikapstākļiem un pastaigai piemērotos apavos. Līdzi var ņemt lietus mēteļus, pretodu līdzekļus un pledus, uz kuriem sēdēt.
Pirmizrādi piedzīvos horeogrāfes Evas Krūmiņas vides dejas performace “What goes around comes around”. Šo izteicienu varētu uztvert burtiski kā apļa vai atkārtošanās principu, taču tam ir vēl divas nozīmes – “Ko sēsi, to pļausi” un “Dots devējam atdodas”.
Uz atklātu sarunu ar dabu mums apkārt aicina horeogrāfu Dmitrija Gaitjukeviča un Annas Novikovas-Tilčikas iestudētā pilnmetrāžas vides dejas izrāde “Tehno mežs”. Izrādē piedalās Rīgas Baleta skolas 2. un 3. laikmetīgās dejas programmas kursa audzēkņi. Ceļojuma laikā skatītāji nonāks mežā.
Laikmetīgās dejas sestdiena noslēgsies ar sarunām par redzēto pirmizrādēs, ko vadīs moderators Dīvs Reiznieks, un viesizrādi - horeogrāfes Sintijas Skrabes dejas izrādi “Savā starpā”, kuru izdejos Anna Marija Puķe un Rūdis Vilsons. Izrādē piedalīsies koris “Dziesmuvara”, kas izpildīs tieši šai izrādei radītu, komponista Henrija Poikāna mūziku.
VIDES DEJA mākslinieciskā vadītāja Lilija Lipora teic: “Aicinu skatītājus būt atvērtiem un ļauties iegremdēties pašiem savā iztēlē, prātošanā un izjūtās, ko izraisa vides dejas izrāde, performance vai instalācija.”
Ieeja un dalība norisēs ir bez maksas.
Laikmetīgās dejas sestdienas organizē Mārupes novada Babītes Kultūrizglītības centrs sadarbībā ar festivālu VIDES DEJA.
Izrāde "23 hromosomas" jau no 30. augusta Dirty Deal Teatro
Mātei un meitai ir kopīgas 23 hromosomas. Šie ir mūsu ģenētiskā mantojuma pavedieni, kas stiepjas pāri laikam, savienojot pagātni ar tagadni. Dejas teātra izrāde "23 hromosomas" stāstīs par mātes un meitas attiecībām, kas ir piepildītas ar mīlestību un atbalstu, bet arī ar sāpēm un rūgtām pretrunām.
Aizvadīta otrā VIDES DEJAS laikmetīgā sestdiena Piņķos
Festivāla programmas mugurkaulu veido dažādu paaudžu horeogrāfi, kas ir gatavi lielam izaicinājumam – iedvesmojoties no vides, apkaimes un cilvēkiem, tikai sešu dienu laikā iestudēt vides dejas performanci, izrādi vai instalāciju mainīgos laika apstākļos un intensīvā radošā darba procesā.
Festivāla programma tika atklāta ar mūzikas un kustību performanci “Mēs katrs viens sveķis jau nevaram būt - ir jābūt sveķiem!”, ko izpildīja Babītes Kultūrizglītības centra koklētāju ansamblis “Balti” (vadītāja Valda Bagāta, horeogrāfe Lilija Lipora). Iestudētu kustību plašums un kokļu improvizāciju skanējums gleznainajā un reljefainajā pagalmā aicināja skatītājus gan sastingt kokļu skaņās, gan kustēties līdzi vējam, mūzikas skanējumam un notikumu darbības virzienu maiņām. Performances laikā pirmizrādi piedzīvoja Dzintara Lipora skaņdarbi kokļu ansamblim “Sveķi” un “Sveces”.
Horeogrāfes Katrīnas Albužes vides dejas performance “Dziļāk par virspusi” aktualizēja tēmu par savstarpējo komunikāciju un iedziļināšanos sevī. Cik patiesa un nopietna ir cilvēku savstarpējā komunikācija? Vai mums ir drosme un spējas ieklausīties savā “dziļumā” un uzklausīt arī citus (mūzika – Artas Liporas vijoļu improvizācijas).
Akvārijam līdzīgās Via Jurmala Village Outlet telpās pirmizrādi piedzīvoja horeogrāfa Artūra Nīgaļa vides dejas izrāde “Jaunavas”, kas tapa sadarbībā ar dejotājām un horeogrāfēm Anastasiju Čornaju un Poļinu Filippovu, iedvesmojoties no telpas un tām asociācijām, ko vide sniedz. Horeogrāfam izdevās rādīt divu atmosfēru sadursmes un ievilināt skatītāju nonākt izrādes varoņu vietā.
Vides dejas pirmizrāžu programmu noslēdza horeogrāfes Olgas Žitluhinas dejas iestudējums “Let’s do birds” – deja ar spārniem, stāsts par putniem un lidošanu. Sienas gleznojums ar eņģeļa spārniem radīja scenogrāfiju, balstu Olgas Žitluhinas iestudētajai un dejotāju izpildītajai kustībai un J.S. Baha mūzikai. Poētiski, emocionāli, smeldzīgi un vienlaicīgi viegli.
Sarunas par vides dejas performancēm, kas norisinājās pēc pirmizrādēm, vedināja uz pārdomām par mākslinieku atbildību pret skatītājiem, par metodēm, kas tiek izmantotas iestudējuma procesā, un par ieguvumiem, ko sniedz šāds festivāls.
Kā pasākuma apmeklētājiem minēja Ekziperī starptautiskās skolas direktors Artūrs Piļķevičs: “Deja cilvēkiem palīdz saprasties, tā šķērso ne tikai laiktelpu, bet arī sociālās dimensijas”.
Nākamā VIDES DEJAS laikmetīgā sestdiena norisināsies 14. septembrī. Dalībnieku pieteikšanās radošajām darbnīcām www.videsdeja.lv.
Mārupes novada Piņķos jau 10. augustā notiks otrā Laikmetīgās dejas sestdiena
Līdz 3.augustam vēl ir atvērta dejas entuziastu un skatuves mākslinieku pieteikšanās vides dejas radošajām darbnīcām no 5. līdz 9. augustam (10.30-18.00), kas rezultēsies pirmizrādēs 10.augustā. Pieteikuma anketa un plašāka informācija skatāma www.videsdeja.lv/vides-deja/
10. augustā plkst. 18:00 aicinām interesentus pulcēties Starptautiskās vidusskolas “Ekziperī” (Jaunā iela 8, Piņķi) pagalmā, kur vakaru atklāsim ar neparastu koklētāju ansambļa “BALTI” un citu mākslinieku priekšnesumu. Tālāk dosimies pastaigā pa tuvāko Piņķu teritoriju, viesosimies Via Jurmala Outlet Village, kur piedzīvosim vairākas pirmizrādes, iestudētas horeogrāfu Katrīnas Albužes, Artūra Nīgaļa un Olgas Žitluhinas vadībā.
Video ieskats:
Ieeja un dalība norisēs bez maksas.
Aizvadīta pirmā VIDES DEJAS laikmetīgā sestdiena Piņķos
8. jūnijā notika pirmā VIDES DEJAS laikmetīgā sestdiena Piņķos, Babītes pagastā, Mārupes novadā, kas skatītāju uzmanībai piedāvāja laikmetīgas kultūras programmu ar fokusu uz cilvēka un vides mijiedarbību, estētiku, problemātiku un cilvēciskās tapšanas būtiskiem momentiem.
Pirmizrādi piedzīvoja horeogrāfes Sintijas Žīgures un vides estētikas pētnieces iestudēts darbs “Garlaicības estētika”. Dejas performance aicināja skatītājus izdzīvot ikdienišķo, kur garlaicība tiek pārvērsta estētikā notikumā. Dejas profesionāles Anna Marija Puķe, Mārīte Supe un Poļina Filippova ikdieniškās kustības nemanāmi pārvērta mākslinieciskos risinājumos, izdīvojot daudzdzīvokļa namu kaimiņu dzīvi uz balkoniem un kāpnēm.
Horeogrāfe Katrīna Albuže skatītājiem piedāvāja divas pirmizrādes, proti, – iestudējumu “Sezona sākusies”, kas aicināja aizdomāties par sabiedrībā eksistējošo skaistuma etaloniem, pievēršot uzmanību“pludmales” ķermeņa sezonai. Tieši, ar humoru un ar drosmi no izpildītāju puses tika uzrunāti skatītāji.
Vides performanci “Darbs dara darītāju”, kurā, Eiropas parlamenta vēlēšanu dienā, kādas privātmājas pagalmā, tika apskatītas darba motivācijas un varas pozīciju attiecības, kārtojot un pārkārtojot malkas kaudzi. Performances noslēgumā tika iesaistīta publika, kurai arī bija iespēja pielikt darba roku, par to saņemot atalgojumā zemeni. Blakus dalībniekiem, kas pirmo reizi piedalījās vides iestudējumos, kopradē piedalījās arī jau pieredzējuši vides dejas performanču dalībnieki, kā arī profesionāli mākslinieki - vijolniece Arta Lipora, aktieri Edgars un Dzintars Lipori, kā arī dramaturģe Tatjana Meļehova.
Horeogrāfe Lilija Lipora skatītāju uzmanību vērsa uz “divu pasauļu” saskarsmi, kas pēc būtības bieži vien gan papildina viena otru, gan savā starpā konfliktē, gan tiecas viena pie otras. Lai gan lokācijas bija ļoti atšķirīgas, šī tēma iezīmējās abos dejas mākslinieces darbos, proti, gan vides dejas iestudējuma “Īrisi, raspodiņi un dadži”, gan iestudējumā “Dzīvošanai ir dažādas taisnības”. Vides dejas performancē “Īrisi, raspodiņi un dadži” cilvēciskās saskarsmes traģiskumu, trauslumu un spēku spilgtāk izcēla iestudējumā veidotā atsauce uz vērtību un ideoloģiju karu, kas šobrīd notiek Ukrainā. Iestudējumos piedalījās dažādu vecumu un profesiju dalībnieki, kā arī mūziķi – kontrabasists Staņislavs Judins un saksofonists Arvidas Kazlauskas.
Programmu papildināja brīnišķīgie Rīgas baletskolas laikmetīgās dejas programmas 1. un 2. kursa audzēkņi ar dejas performancēm “Mammaa!” un “ Mirklis”, pedagogi Anna Novikova - Tiļčika un Dmitrijs Gaitjukevičs. Kā stāstīja Dmitrijs Gaitjukevičs, pandēmijas laiks arī baletskolas audzēkņiem atklāja vides dejas iespējas un daudzveidību, un dalība festivālā ir kā labs turpinājums iesāktajai apmācībai un radošajam procesam.
Ar skatītāju sajūsmu tika uzņemta arī programmas viesizrāde – dejas mākslinieces, horeogrāfes, Latvijas laikmetīgās dejas kopienas aizsācējas un Latvijas Kultūras akadēmijas profesores izrāde “Trīsošā migla”, kas tapusi kopā ar šī gada LKA laikmetīgās dejas horeogrāfijas absolventiem.
Nākamā laikmetīgās dejas sestdiena notiks 10. augustā.
Jau tagad iedzīvotāji un mākslinieki ir aicināti pieteikties radošajām darbnīcām, kas notiks no 5. līdz 9. augustam, lai 10. augustā rādītu jauniestudējumus skatītājiem.
Ieeja un dalība norisēs bez maksas.
Mārupes novada Piņķos jau 8. jūnijā notiks pirmā Laikmetīgās dejas sestdiena
8. jūnijā, pirmajā laikmetīgās dejas sestdienā, piedzīvosim trīs vides dejas pirmizrādes, kas tiks iestudētas horeogrāfu Katrīnas Albužes, Lilijas Liporas un Sintijas Žīgures, kura sadarbosies ar multidisciplināro vides estētikas pētnieci Kamillu Kūnu, vadībā. Lilijai Liporai un Katrīnai Albužei iestudējuma veidošanā piebiedrosies dejas dramaturģe Tatjana Meļehova. Šobrīd ir atvērta dejotāju, dejas entuziastu, dejas un teātra pedagogu, aktieru, mūziķu, dzejnieku un citu mākslinieku pieteikšanās vides dejas radošajām darbnīcām no 3. līdz 8. jūnijam. Aicināti pieteikties dalībnieki no 14 gadu vecuma. Pieredze vides dejas iestudējumos nav nepieciešama. Pieteikuma anketa un plašāka informācija skatāma www.videsdeja.lv/vides-deja/
Atvērta pieteikšanās dalībai pirms un pēc izrāžu sarunās kopā ar dejas dramaturģi Tatjanu Meļehovu (8 jūnijā, 10.augustā un 14.septembrī). Sarunas tiks organizētas nelielās grupās (5 dalībnieki), pieteikšanās no 15. maija, rakstot uz e-pasta adresi videsdejai@gmail.com.
Tāpat pēc vides dejas iestudējumu pirmizrādēm un viesizrādēm 8. jūnijā, 10. augustā un 14. septembrī, kas tiks adaptētas Piņķu apkaimē, visi skatītāji un mākslinieki ir aicināti uz pēc izrāžu sarunām, ko moderēs žurnālists Dīvs Reiznieks.
Par vides deju
Vides deja (angļu valodā Site-specific dance) ir laikmetīgās dejas mākslas izteiksmes veids. Tā pārveido ierastos priekšstatus par izrādi un priekšnesumu. No dejotājiem vides deja prasa citādu elastību nekā dejojot uz skatuves, jo cilvēka ķermenis un vide ir galvenie izteiksmes līdzekļi. Ar citiem aktuālajiem kultūras pasākumiem Mārupes novadā var iepazīties
Babītes novada pašvaldības bibliotēkā Piņķos ir atklāta Evelīnas Zvirbules izstāde TOUCH / PIESKĀRIENS
“Tikt skartam” (eng. To be touched”) – interesanti, ka šādi apzīmējam gan fiziska pieskāriena sajūtu, gan emocionālu pārdzīvojumu. Cik tālu sniedzas pieskāriens, vai tas paliek ar mums mūžīgi, veidojot mūs tādus, kādi esam šobrīd? Vai gadījumā nav tā, ka pieskaroties otram, mēs nonākam kontaktā arī ar sevi pašu? Caur intīmiem un personīgiem stāstiem tiek pētīti priekšstati, pieredzes un ikdienā klātesošās maņas nozīme cilvēka dzīvē, rodot tās transformāciju kustību mākslā.
ENG
“To be touched” - we use this phrase not only when the physical sensation is present, but also when our hearts feel deeply. And what about giving the touch - could it be that through this gesture we actually come in contact with ourselves? How far the touch goes, does it stay with us forever, shaping us of who we are now? Through intimate experiences transformed into movement, this work explores the meaning, views and importance of one of the senses we live with every day.
Ja vēlies piedzīvot atklātu sarunu, ko caurvij pieskāriena tēma, vai arī izdzīvot kādu stāstu dejā, sazinies ar mani. IG: @evelinazv / ezvvisuals@gmail.com
If you want to experience an open conversation driven by the topic of touch or transform some story into an art of dance, get in touch with me. IG: @evelinazv / ezvvisuals@gmail.com
Aicinām uz izrādi "KĀ MAN GRIBAS IET" 18. maijā Cēsu muzeja izstāžu zālē
Cēsu muzeja izstāžu zālē 18.maijā, plkst. 21:00 būs skatāma izrāde - dokumentāla eseja "KĀ MAN GRIBAS IET" iestudēta pēc Jettes Užānes dienasgrāmatām.
Mūsu priekšā bija Jettes Užānes Dienasgrāmatas, meitenes, kas 6 gadu vecumā palika nekustīgām kājiņām, meitenes, kuras iekšējais spēks, urdošais gars lika meklēt sevis izteiksmes veidus. 50 gadu vecumā viņa piedzīvoja savas pirmās personālizstādes, kas turpmāk notika ne tikai Latvijā, bet arī dažādās pasaules vietās. Cimdus viņa adīja pati savā - gobelēna tehnikā. Izadot ne tikai latvju rakstu zīmes, bet visu, kas ir apkārt: kokus, puķes, gleznas, grāmatas, cilvēkus, notikumus...
Radās doma izdarīt kaut ko neiespējamu – radīt kustību izrādi par fiziski nekustīgu cilvēku.
Mums katram ir savs stāsts, bet mēs visi kopā gribējām izstāstīt cilvēka augšanas, pieaugšanas, sevis piepildīšanas stāstu.
Izrādi “ Kā man gribas iet... “ II daļā papildina tikšanās ar grāmatas “Jettes Dienu grāmata” autori, Jettes Užānes garīgo turpinātāju Elīnu Apsīti, Jettes Užānes cimdu izstāde un cimdu stāsti un grāmata.
Jette Užāne ( 1924 - 2007) māksliniece, cimdus adī
Lilija Lipora – horeogrāfe, dejotāja
Edgars Lipors – aktieris, muzikants
Maija Švēdenberga – mūziķe, sitaminstrumentāliste
Egīls Kupčs – gaismu mākslinieks
Raivis Apsītis( tehniskais nodrošinājums)
“Svētīsim katru brītiņu, ko esam uz šīs zemes, lai nu kā mums katrreiz iet...
Jo bez tās melnās stundas mēs jau arī balto neieraudzīsim.” / Jette Užāne/
Mārupes novada Piņķos trīs vasaras sestdienas piepildīs Vides dejas
Jau šajā vasarā - 8. jūnijā, 10. augustā un 14. septembrī - Mārupes novada Piņķos trīs sestdienas aizvadīsim laikmetīgās dejas zīmē. Babītes Kultūrizglītības centrs sadarbībā ar festivālu “Vides Deja” un horeogrāfi Liliju Liporu aicinās iepazīt laikmetīgās dejas - vides dejas (Site-specific dance) burvību.
Šīs sestdienas gan dalībniekiem, gan skatītājiem pavērs jaunu skatu uz cilvēka ķermeņa un apkārtējās vides sinerģiju, brīvību un radošo iztēli. Katrā no notikumiem deja iedzīvinās dažādas vietas Piņķos, rādot, kā kultūra un māksla iziet ārpus ierastās telpas.
Ja Tu vēlies kļūt par aktīvu “Vides Deja” laikmetīgo sestdienu dalībnieku, kurš radoši piedalās vides dejas priekšnesumu iestudējumos, tad jārēķinās ar piecām intensīvām iestudējuma dienām laikmetīgās dejas horeogrāfa vadībā un pirmizrādi sestdienā. Lai piedzīvotu laikmetīgās dejas sestdienas Piņķos, aicinām dalībai pieteikties dejotājus, dejas pedagogus, mūziķus, aktierus u. c. skatuves mākslas entuziastus un profesionāļus. Pieredze vides dejas iestudējumos nav nepieciešama. Piesakies dalībai, aizpildot anketu, un uzzini plašāk www.videsdeja.lv/vides-deja/
“Vides Dejas laikmetīgās sestdienas aicina skatītājus sagatavoties kultūras piedzīvojumam, proti, sagatavoties ceļojumam tīri praktiskā, fiziskā izpratnē, jo būs jāpārvietojas jeb jāceļo no vienas iestudējuma vietas uz citu. Noderēs ērti apavi, varbūt velosipēds, kāda sedziņa, kur apsēsties priekšnesuma laikā un pat piknika groziņš kafijas vai tējas pauzei”, tā par gaidāmajiem notikumiem stāsta horeogrāfe Lilija Lipora. “Aicinu arī skatītājus būt atvērtiem un ļauties iegremdēties pašiem savā iztēlē, prātošanā un izjūtās, ko izraisa vides dejas izrāde, performance vai instalācija. Ceļojums noteikti pievērsīs uzmanību apkārtnes stāstiem un vizuālajām formām, kurām citkārt, iespējams, nepievērstu uzmanību. Cilvēka ķermeņu mijiedarbība un deja ar vidi ir kaut kas gaistošs un ļoti būtisks – tāpat kā mūsu dzīves. Vides deja ir laikmetīgās dejas mākslas vēstījums, kas apskata cilvēka vietu ekosistēmā. Deja - esamības iracionālā puse, sevis izprašana, iegremdēšanās sevī.”
Ieeja un dalība norisēs bez maksas.
Par vides deju
Vides deja (angļu valodā Site-specific dance) ir laikmetīgās dejas mākslas izteiksmes veids. Tā pārveido ierastos priekšstatus par izrādi un priekšnesumu. No dejotājiem vides deja prasa citādu elastību nekā dejojot uz skatuves, jo cilvēka ķermenis un vide ir galvenie izteiksmes līdzekļi.
Mums ir jauna mājaslapa
Laipni lūdzam mūsu jaunajā mājaslapā. Turpmāk šeit būs izvietota informācija par Vides deju, "Zvaigžņu AkA" izrādēm, kā arī cita noderīga informācija.