Aizvadīta otrā VIDES DEJAS laikmetīgā sestdiena Piņķos

Festivāla programmas mugurkaulu veido dažādu paaudžu horeogrāfi, kas ir gatavi lielam izaicinājumam – iedvesmojoties no vides, apkaimes un cilvēkiem, tikai sešu dienu laikā iestudēt vides dejas performanci, izrādi vai instalāciju mainīgos laika apstākļos un intensīvā radošā darba procesā.

Festivāla programma tika atklāta ar mūzikas un kustību performanci “Mēs katrs viens sveķis jau nevaram būt - ir jābūt sveķiem!”, ko izpildīja Babītes Kultūrizglītības centra koklētāju ansamblis “Balti” (vadītāja Valda Bagāta, horeogrāfe Lilija Lipora). Iestudētu kustību plašums un kokļu improvizāciju skanējums gleznainajā un reljefainajā pagalmā aicināja skatītājus gan sastingt kokļu skaņās, gan kustēties līdzi vējam, mūzikas skanējumam un notikumu darbības virzienu maiņām. Performances laikā pirmizrādi piedzīvoja Dzintara Lipora skaņdarbi kokļu ansamblim “Sveķi” un “Sveces”.

Horeogrāfes Katrīnas Albužes vides dejas performance “Dziļāk par virspusi” aktualizēja tēmu par savstarpējo komunikāciju un iedziļināšanos sevī. Cik patiesa un nopietna ir cilvēku savstarpējā komunikācija? Vai mums ir drosme un spējas ieklausīties savā “dziļumā” un uzklausīt arī citus (mūzika – Artas Liporas vijoļu improvizācijas).

Akvārijam līdzīgās Via Jurmala Village Outlet telpās pirmizrādi piedzīvoja horeogrāfa Artūra Nīgaļa vides dejas izrāde “Jaunavas”, kas tapa sadarbībā ar dejotājām un horeogrāfēm Anastasiju Čornaju un Poļinu Filippovu, iedvesmojoties no telpas un tām asociācijām, ko vide sniedz. Horeogrāfam izdevās rādīt divu atmosfēru sadursmes un ievilināt skatītāju nonākt izrādes varoņu vietā.

Vides dejas pirmizrāžu programmu noslēdza horeogrāfes Olgas Žitluhinas dejas iestudējums “Let’s do birds” – deja ar spārniem, stāsts par putniem un lidošanu. Sienas gleznojums ar eņģeļa spārniem radīja scenogrāfiju, balstu Olgas Žitluhinas iestudētajai un dejotāju izpildītajai kustībai un J.S. Baha mūzikai. Poētiski, emocionāli, smeldzīgi un vienlaicīgi viegli.

Sarunas par vides dejas performancēm, kas norisinājās pēc pirmizrādēm, vedināja uz pārdomām par mākslinieku atbildību pret skatītājiem, par metodēm, kas tiek izmantotas iestudējuma procesā, un par ieguvumiem, ko sniedz šāds festivāls.

Kā pasākuma apmeklētājiem minēja Ekziperī starptautiskās skolas direktors Artūrs Piļķevičs: “Deja cilvēkiem palīdz saprasties, tā šķērso ne tikai laiktelpu, bet arī sociālās dimensijas”.