Menu
Menu
01.08.2021.
Pastaigu taka Pastaigu taka
PASTAIGU TAKA
Izdzīvošana Izdzīvošana
IZDZIVOSANA

Horeogrāfija: Katrīna Albuže

Deja: Roberta Gailīte, Edvards Kurmiņš

Dramaturģija: Tatjana Meļehova

Mūzika: Dzintars Lipors

Plūst, mainās, virzās uz priekšu… un uz vietas stāvošs, apstājies, atpakaļ ejošs. Kā reāls vai šķietams telpas un distances ierobežojums rezonē cilvēkā pašā un attiecībās ar citiem.

Sync* Sync*
IMG_3722-2

Horeogrāfija: Līva Nora Apšeniece

Deja: Ramona Levane, Kitija Geidāne

Laikmetīgās dejas izrāde “SYNC” stāsta par divu ķermeņu kustību sinhronitāti un nejaušām sakritībām, uzsverot formas un kustību sajūtu sadarbošanos, veidojot viena esamību.

Laivu taka Laivu taka
LAIVU TAKA
Izbalansēt* Izbalansēt*
IZBALANSET

Horeogrāfija: Nauris Miķelis Goba, Aigars Larionovs

Mūzika: Jan Jelinek, Asuna

Līdzsvars ir dinamisks, nevis statisks. Tamdēļ izrāde ir par pastāvīgi mainīgu procesu, kas, laikam ritot, sevi pārdefinē no jauna. Pie tā var pierast, bet to nevar paredzēt. Tas prasa darbu un paļāvību, bet katra reize, tajā atgriežoties, radīs jaunus izaicinājumus, jo balanss prasa rūpes un uzmanību.

Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga eksploatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem ”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?” un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”

Saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.

Femina Femina
FEMINA

Horeogrāfija: Sabīne Neilande

Deja: Laura Gorodko

Scenogrāfija: Līga Ūbele

Režija: Naubertas Jainskas

Mūzika: Līva Dumpe

Dejas izrāde aicina sabiedrību uz dialogu par mūsdienu “supersievietēm”, aktualizējot jautājumus par sievietes ķermeņa pozicionējumu privātajā un publiskajā telpā. Vienlaicīgi šī izrāde ir iespēja iedvesmot sabiedrību kļūt empātiskākiem pret dažādiem “sievietes standartiem sabiedrībā”, un iespējām atrast “laimīgas dzīves modeļus”.

Izvēlētā tēma ir aktuāla gan horeogrāfei, gan neskaitāmām sievietēm, kas meklē savu identitāti, tēlu un “sevi”. “Šajā, sociālo mediju laikmetā, interneta tīmekļos, mēs redzam, dzirdam un piedzīvojam šīs “supersievietes”, kuras perfekti izskatās, perfekti ģērbjas un viņu dzīves izskatās pārdomātas un perfekti izplānotas. Redzot šīs perfektās figūras mūsu acu priekšā, bet neredzot tās savos spoguļu atspulgos, ne tikai sabiedrība mūs kritizē, bet to sākam darīt arī mēs pašas. Katru dienu saskaroties ar dažādiem viedokļiem un milzīgo informācijas apjomu no dažādām sociālām grupām – kā mums ir jāizskatās, kā mums ir jāģērbjas vai kā mums ir jāuzvedas, mēs aizmirstam par pašu galveno dzīvē- kā būt laimīgam cilvēkam…”, pauž izrādes horeogrāfe.

Izrāde par saikne ar mūsu iekšējo sievietes tēlu.

Velo taka Velo taka
VELO TAKA
Pirmais lidojums Pirmais lidojums
PIRMAIS_LIDOJUMS_NOSTIPRINA

Horeogrāfija: Arina Buboviča

Deja: Ksenija Simonova, Glorija Špisa

Mūzika: Glorija Špisa (bundziniece)

“Dabai nav runas orgānu, bet tā rada valodas un sirdis, caur kurām viņa runā un jūtas” Daba ir saistīta ar cilvēku, cilvēks ir saistīts ar citiem cilvēkiem, un arī viņus galvenokārt saista daba. Atomi pastāvīgi mijiedarbojas, veidojot ķīmiskās saites. 

Viena cilvēka enerģija meklē atsauksmi otra cilvēkā enerģijā, savijoties ar zemes, mēness, saules enerģijām. Savienojumu ir bezgalīgi daudz, varbūt cilvēka acis un sirds redz un spēj sajust tikai nelielu daļu no visa veida savienojumiem, kurus nepārtraukti veido pati daba un tās procesi. Izrādes koncepts balstīts novērojumos, spējā pamanīt, sajust saiknes un transformēt tās kustībās.

Galvenais iedvesmas avots: Anrī Matisa mākslas darbi.

Viena Tante Teica Viena Tante Teica
VIENA TANTE TEICA

Horeogrāfija: Madara Luīze Muzikante, Guna Briža

Deja: Laba kompānija

Ziņas pilda nozīmīgu funkciju sabiedrības dzīvē. Tā ir saikne starp cilvēkiem visā pasaulē, informācijas nesējs starp kontinentiem, valstīm, reģioniem, kaimiņiem. Citreiz labāk zinām par to, kas notiek 1000 km tālumā, nevis tepat blakus.

Vides dejas izrāde vēstīs par būtisko 1911. gadā iznākušajā laikrakstā “Jaunākās Ziņas” pretstatā tam, kas ziņās atspoguļots 110 gadus vēlāk. Kas ir kopīgs un atšķirīgs ziņu saturā un tā pasniegšanas veidā. Progresējot ziņu pieejamības veidam un adresātu sasniegšanas tempam, mainījusies gan ziņu izplatība, gan informācijas apjoms. Cik ilgi ziņa ir jauna un kāds ir ziņas lietošanas laiks? Laikrakstu izpēte ir iedvesmas avots kustību partitūras izveidei, kura atklās ziņu saturu, to pasniegšanas veidu un ātrumu kādā ziņa sasniedz lasītāju. Spēle ar tempu, kustību kvalitātēm, enerģiju, vidi. Dejotāju sniegumu papildinās tekstuāli muzikāls pavadījums. Tās liriku veidos laikraksta “Jaunākās ziņas” spilgtākie raksti un virsraksti.

31.07.2021. – 01.08.2021.
Video instalācija Video instalācija
VIDEO INSTALACIJA
A Quite Place A Quite Place
KLUSA VIETA

Autore, kamera: Kristīne Brīniņa

Montāžā, skaniskais pavadījums: Nora Vāgnere

Koncepcijas atbalsts: Tobias M. Drēgers (Tobias M. Draeger) un Agnese Bordjukova

Piedalās: Jakobs Johaness Feinmans, Tālis Janaitis, Ričards Liepiņš, Kintija Stūre, Ilona Folkinsa, Hugo Puriņš, Kārlis Elvis Artejevs, Madara Krživeca, Inga Brīniņa, Pēteris Brīniņš, Kristīne Brīniņa, Marta Brīniņa, GarJānis

Madara Viļčuka, Laima Kuciņa, Renāte Plesāne, Agnija Dreimane, Rolans Grīnblats, Jānis Siliņš, Elizapete Punka, Kaspars Čekotins, Elza Zīverte, Inga Dzintare, Pēteris Riekstiņš, Artūrs Irbe, Valts Skuja

Finansiālais atbalsts: Centre for Ecological Learning Luxembourg, Le Gouvernent du Grant-Douché de Luxembourg Ministère de la Culture.

Kristīnes Brīniņas video darbs “a quite place” (klusa vieta) parāda cilvēkus visneaizsargātākajā un universālākajā stāvoklī: miegā. Pierimst aktivitāte, sevis pierādīšana, apstājas ražošana un patērēšana. Tas ir laiks, kurā cilvēkam ir iespēja atgūties, dodot arī dabai atelpas brīdi. Mēs visi esam noguruši. „A Quiet Palce” parāda cilvēka ķermeņa un prāta trauslumu nemierīgā sabiedrībā, kas šķietami ir aizmirsusi, kurp dodas.

Darbs ir tapis sadarbībā ar Luksemburgas mākslinieci Noru Vāgneri (Nora Wagner). Tas ir radīts projekta “Transition Days Luxemburg” laikmetīgās mākslas izstāžu cikla “Are We There Yet?’’ ietvaros, 9 starptautiskiem māksliniekiem risinot kopīgo tēmu “Kā visiem sadzīvot uz vienas planētas?“.

„A Quiet Place” pirmizrāde norisinājās 2020. gada decembrī Noiminsteres Abatijā (Abbaye de Neumünster) Luksemburgā un bija apskatāma vienu mēnesi. Laikmetīgās dejas festivālā „Vides dejas” video darbs piedzīvos Latvijas pirmizrādi.

Kristīne Brīniņa ir neatkarīga dejotāja un horeogrāfe. Viņas darbi balstīti ikdienas dzīves situācijās, kas piesardzīgā un trauslā veidā, ar šķietami vienkāršām kustībām un darbībām tiek pārnestas mākslas formās. To izpildītāji var būt skatuves profesionāļi, kā arī cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar skatuves mākslu. Kristīne šo procesu sauc par “dokumentālās dejas metodi”, metodi, kurā kustība kļūst par galveno, lai dokumentētu pašu dzīvi viscilvēcīgākajā veidā: smieklīgi, absurdi, vardarbīgi un vienmēr ar dziļu empātiju