Atjaunot populāciju (trepes, tilts, vecā skatuve)

• Horeogrāfija - Hygins Delimat
• Dejotāji: Katrīna Albuže, Dzintars Lipors, Vanda Gibovska

Sākotnējais mežs tiek nocirsts, augu un dzīvnieku dabiskā dzīvotne tiek mainīta uzlabojumu ceļā. Cilvēka darbība un industrializācija izdzina daudzas sugas. Bet šodien daudzviet daba tik daudz izmantota, ka cilvēks drīz varētu to pamest. Tad kāda ir vide pēc cilvēka pazušanas? Kā notiek atgriešanās? Kā dabiskie organismi reaģē uz šo post-industriālo ainavu?

Izteiksmīgā horeogrāfija pēta dažādas stratēģijas planētas atjaunošanai.

Barošana (Mežā)

• Horeogrāfija - Nils Claes
• Dejotāji: Marija Saveiko, Paula Vigante, Daina Klints, Andris Rudzitis, Līva Nora Apšeniece, Arta Lipora
• Mūzika - Raimonds Celms
• Vizuālā māksliniece - Alise Klimkane   

Kāda ir saistība starp to, kā mēs rūpējamies par savām attiecibām ar citiem cilvēkiem, un to, kā mēs kopjam dabu? Pārtrauktu savienojumu ir ļoti grūti mainīt, un tam ir sekas. Mēs ļoti viegli varam zaudēt kontaktu ar ģimenes locekli vai draugu, ja neliekam laiku un pūles, lai pārliecinātos, ka pret šo cilvēku izturas ar cieņu. Tas pats attiecas uz to, kā mēs rūpējamies par planētu un vidi. Bojājumi, kas radušies necieņas dēļ, dažreiz ir neatgriezeniski, un to dziedināšana var ilgt gadus. Tā vietā, lai meklētu jaunas attiecības vai apmešanās vietas, vai nebūtu veselīgāk saglabāt to, kas jau ir un kas mums jau ir devis daudz?

Krāmi (pie Līgatnes Centra kapu kapličas)

• Horeogrāfija: Vita Malahova, Edgars Lipors
• Dejotāji: Guna Briža, Madara Luīze Muzikante, Aurēlija Proņona, Dārta Dušele, Vita Malahova, Edgars Lipors
• Mūzika - Edgars Lipors

Krāmi ir dejisks veltījums izzūdošiem lauku darbiem un darba rīkiem. Šī ideja radās apciemojot lauku rajonos atrodamās pamestās viensētas, kas ir kā sava veida muzeji, kā enciklopēdijas par aizgājušiem laikiem un cilvēkiem. Uzvedums ir radīts fiziska teātra estētikā, apvienojot deju un masku teātri.

Kritiens (pamesta, pussagruvusi ēka pie tilta un aizsprosta un tā teritorija)

• Horeogrāfija - Elias Choi Buttinger
• Dejotāji: Maria Podoldkaia, Ramona Levane, Darja Turčenko, Sabīne Metāla

Šī dejas izrāde attiecas uz mums, jo cilvēki pretojas dabiskai videi. Šīs radīšanas process četru sieviešu grupai ļāva nodibināt ciešus kontaktus un sakarus ar zemi, kas slīd starp "audzēšanu" un dabu. Cilvēki mēģina izveidot kaut ko lielisku, daba to ņem atpakaļ un, iespējams, padara to lielāku. Četri izpildītāji saskarās ar viņu personāliem elementiem, kas ir cieši saistīti ar mūsu lielo māšu mūžīgo stāstu starp dzīvību un nāvi, radīšanu un iznīcināšanu, skaistumu un neglītumu.

Mati kreppapīra krāsā

• Horeogrāfija: Yelena Arakelow, Klāvs Liepiņš
• Dejotāji: Kitija Kanepe, Daniela Indāne, Vladimirs Goršantovs, Klāvs Liepinš, Yelena Arakelow
• Balsis: Ligita Treija, Jevdokija Beitāne, Dzidra Šteina

Izrāde Līgatnes Papīra fabrikā deaktivizē un atgriež stāstus un krāsas, kas, vēl pirms pāris gadiem, bija Līgatniešu ikdiena. Izpildītāji aicina skatītājus pievienoties iestudētai pastaigai un kopā piedzīvot laika ietekmi uz pamesto fabriku.

Mēģinām daiļi

• Horeogrāfija - Olga Žitluhina (Līgatnes bunkurā)
• Dejotāji: Laila Kirmuška, Iveta Dortāne, Svetlana Morozova, Elīna Cauna, Marija Kaļiņina, Gunta Miheloviča, Ilze Bloka
• Dramaturģija - Tatjana Meļehova
• Mūzika - Agustin Castilla Avilla
• Vizuālā māksliniece - Ieva Baumgarte

Skaistums nemeklē vārdus…tas ir jāpraktizē…?

Puteklītis

• Horeogrāfija: Andzejs Molenda, Zuzanna Kasprzyk
• Dejotāji: Ance Vesingi, Asnāte Gulbe
• Mūzika - Klāvs Klaubergs (ģitāra)

“Zeme ir ļoti maza skatuve plašajā kosmiskajā arēnā. … Mūsu bēguma gaisma izaicina mūsu atlikšanu, iedomāto pašnozīmīgumu, maldināšanu, ka mums ir kāds privileģēts stāvoklis Visumā. Mūsu planēta ir vientuļš plankums lielajā kosmiskajā tumsā. Mūsu aizēnumā, visā šajā plašumā, nav mājienu, ka no citurienes nāks palīdzība, lai mūs glābtu no sevis. ” (Karls Sāgans, “Bāli zils punkts: cilvēka nākotnes redzējums kosmosā”).

Divi cilvēki, divas personības, divi ķermeņi, viena kustība. Auditorija kļūst par viņu apņemšanās un piepūles liecinieci, bet var sazināties ar somatisku līdzjūtību un iesaistīties skrejošā ķermeņa skaistuma vērošanā. Kā mākslinieki mēs jautājam, vai dejošanai ir kāda jēga, kad pasaule sabrūk? Kā cilvēki mēs vaicājam, vai mūs var glābt kas cits kā sirsnīga iesaistīšanās vienkāršā kustīgā ķermeņa klātbūtnē - ķermenī, kurš atteicās no mērķiem un darba kārtības?

2069, Zeme (Līgatnes alās un teritorijā blakus tiltam un aizsprostam)

• Horeogrāfija - Malgožata Susa
• Dejotāji: Kristiāna Jirjena, Agute Klints, Anniina Tammi, Marija Treija, Helmi Räisänen
• Mūzika: Johann Johannsson, 10 000 Russos, Tren Go! Soundsystem

Zemes teritorija vairs nav pieejama sadalīšanai. Mēs nonācām līdz vietai, kurā politiskie vadītāji nevar ietekmēt dzīves apstākļus savās valstīs, kur robežas kļūst bezjēdzīgas, jo tieši daba izlemj, kur vēl ir iespējams izdzīvot un no kuras zemeslodes daļas cilvēkiem ir jāizbēg. Šajā jaunajā pasaulē, 50 gadus vēlāk, cilvēki izveidoja mūsdienīgas sabiedrības - vai ciltis - tur, kur nav nozīmes viņu nacionālajai izcelsmei, kur atkal sajaucās valodas, kur nomadu dzīve kļuva par vienīgo risinājumu. Lielā daļa cilvēces jau ir izmirusi, un tiem, kas joprojām atrodas uz Zemes, ir pastāvīgi jāpārvietojas no vienas vietas uz otru, bēgot no plūdiem, ugunsgrēkiem un viesuļvētrām. Samazinoties planētas teritorijai, radās konkurence starp dažādām sugām. Cilvēks vairs nevar sevi uzskatīt par dominējošo, viņam jārespektē dzīvnieku klātbūtne kopējā telpā un jāvienojas par savu vietu.

Izrādē “Zeme, 2069” horeogrāfe vēlas iepazīstināt ar apokaliptisku redzējumu par progresējošu cilvēka izzušanu.

Horeogrāfes interese ir apsvērt iespējamos kultūras remiksus, veidot jaunas biedrības, kas dibinātas nevis uz nacionālā pamata, bet gan uz veidu, kā cilvēki izvēlējās dzīvot. Kā izskatās sociālās attiecības? Kāda ir jauno vadītāju retorika? Mēs izveidosim jaunas realitātes simulāciju, kurā vienīgie izdzīvojušie ir tie, kas bija pietiekami pielāgojami, lai aizmirstu materiālus labumus, to īpašības, varbūt pat radiniekus. Kāds ir galvenais konsolidācijas aspekts, kopš ģeogrāfiskais dalījums vairs nav spēkā?

Izrādes mērķis ir radīt pārdomas par to, kā izskatīsies mūsu planēta, ja cilvēce nemainīs mūsdienās dominējošo uzvedības veidu atbilstoši klimata pārmaiņām, gaisa un ūdens piesārņojumam, gaļas patēriņam un citām ekoloģiskām problēmām.